Mākslīgā intelekta (MI) nozīme tiek izcelta arī tādās starptautiskās platformās kā forums "5G Techritory", kur šogad citu tēmu starpā tiks pētīta Eiropas Savienības pieeja mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā un regulēšanā. Cik aktīvi MI risinājumus rada un izmanto uzņēmumi Latvijā? Lūk, te astoņi piemēri!
Mākslīgais intelekts satiksmē
"Latvijas Mobilais Telefons", liekot lietā jaunākās tehnoloģijas, izstrādājis modernu satiksmes uzraudzības sistēmu, kas uzlabo ceļu drošību un satiksmes plūsmas efektivitāti. Sistēmas galvenais uzdevums ir reālā laika satiksmes plūsmu uzraudzība, kas ļauj noteikt pārkāpumus un operatīvi uz tiem reaģēt. Turklāt, apkopojot datus par satiksmes intensitāti, sistēma palīdz prognozēt un plānot turpmāko satiksmes organizāciju. Tāpat tās mērķis ir uzlabot mobilitāti, optimizējot ceļu infrastruktūru un veicinot efektīvāku transporta kustību. Automātiski identificējot noteikumu pārkāpumus un piemērojot sodus, tiek veicināta autovadītāju atbildīgāka uzvedība. Tas savukārt samazina negadījumu skaitu un uzlabo satiksmes plūsmu. Jāpiebilst, ka risinājumā video tiek apstrādāts, lai ievērotu datu regulas prasības.
Mākslīgais intelekts sabiedriskajā ēdināšanā
Datorredzes risinājumu izstrādātājs "Apply" sadarbībā ar vienu no ēdināšanas nozares pārstāvjiem, šobrīd izstrādā inovatīvu ēdienu identifikācijas sistēmu. Sistēma izmanto mākslīgo intelektu un datorredzi, lai automatizētu ēdienu atpazīšanu pie pašapkalpošanās kasēm. Pateicoties tam, ka restorāna apmeklētājam vairs manuāli nebūs jāievada savs pasūtījums, tiek samazināta kļūdu iespējamība, kā arī apkalpošanas process ir ievērojami ātrāks. Sistēma ātri identificē ēdienus un automātiski nosūta datus uz kases sistēmu, tādējādi nodrošinot precīzus maksājumus. Jaunieveduma galvenās funkcijas ietver ātru identifikāciju, automātisku līdzīgu produktu skaitīšanu un datu integrāciju, kas uzlabo klientu pieredzi. Jaunais risinājums ļauj ātrāk norēķināties, samazina gaidīšanas laiku un padara procesu daudz efektīvāku.
Mākslīgais intelekts mežsaimniecībā
Mākslīgā intelekta risinājumi aktīvi tiek ieviesti arī mežsaimniecībā, tādējādi ļaujot uzlabot mežu pārvaldību un uzraudzību. Kā risinājumi tiek izmantoti mašīnmācīšanās, attālinātās izpētes tehnoloģijas un datorredze, lai efektīvi analizētu mežu stāvokli, kā arī dziļie neironu tīkli, kas ļauj ātri apstrādāt lielus datu apjomus.
Te kā piemērs jāmin "Baltic Satellite Service" izstrādātā tehnoloģija "Forest Radar" lielajiem meža apsaimniekošanas uzņēmumiem, lai uzraudzītu kailcirtes procesus, negaidītus plūdus un ugunsgrēkus, izmantojot gan optiskos, gan radara satelītattēlus.
Savukārt projektā "Mašīnmācīšanās un tālizpētes metodes meža veselībai" ("ML4HealthyForest") ieviestas mašīnmācīšanās un tālizpētes tehnoloģijas privāto mežu apsaimniekošanai, lai palielinātu efektivitāti un objektivitāti meža apsaimniekošanas lēmumos. Izveidots automatizēts serviss, kas palīdz 300 meža īpašniekiem Latvijā un Igaunijā apsaimniekot ap 100 tūkstošiem hektāru meža zemes, identificējot teritorijas, kur nepieciešama kopšana.
Arī "Latvijas valsts meži" izmanto mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai uzlabotu meža novērtējuma precizitāti un optimizētu datu vākšanas procesus. Piemēram, izmantojot satelītu attēlus, ortofoto un lāzerskenēšanas datus, tiek veidotas sugu izplatības kartes, noteikta mežaudžu bojājumu izplatība un mežaudzes kopšanas vajadzība. Tehnoloģiju ieviešanas mērķis ir efektivitātes celšana un izmaksu samazināšana, vienlaikus veicinot precīzāku lēmumu pieņemšanu mežsaimniecībā.
Mākslīgais intelekts veselības aprūpē
Arī veselības aprūpē tiek ieviesti un izmantoti vairāki inovatīvi mākslīgā intelekta risinājumi, kas palīdz uzlabot pacientu aprūpi un optimizēt slimnīcu darbību.
Fundamentāli svarīgs ir "Apply" risinājums "Synapse" insulta diagnostikai, kas izstrādāts sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Šī tehnoloģija izmanto datorredzi, lai ātri un precīzi analizētu medicīniskos attēlus, sasniedzot 80% diagnostikas efektivitāti. Tas paātrina insulta noteikšanu un ļauj ārstēšanu uzsākt savlaicīgi, sniedzot atbalstu ārstiem.
Viena no svarīgākajām ārstniecības iestādes darba sadaļām ir komunikācija ar pacientu, kas parasti tiek nodrošināta ar lielu cilvēkresursu iesaisti. Lai atvieglotu klientu apkalpošanas personāla darbu un uzlabotu pacientu apkalpošanas kvalitāti, Rīgas 1. slimnīcai sadarbojoties ar kompāniju "Tilde", tika radīts Baltijas valstīs pirmais mākslīgajā intelektā balstīts sarunrobots ārstniecības iestādei. Virtuālais asistents ik dienas sniedz atbildes uz 70–100 pieprasījumiem, tas māk rakstīt un atbildēt uz jautājumiem reāllaikā ar čata palīdzību par ārstu pieņemšanām, attēlot ārstu pieņemšanas kalendārus, attēlot lokāciju, kur un kad pieņem speciālisti, kur novietot auto, kā ērtāk atrast reģistratūru, kā sagatavoties izmeklējumiem un cik tie maksā. Tas ir uz pacientu orientēts rīks, kas pieejams slimnīcas tīmekļa vietnē jebkurā diennakts laikā, nodrošinot pacientam ērtāku saziņu ar ārstniecības iestādi.
Kā otrs lielākais ieguvums ir pacientu neierašanās skaita samazinājums. Virtuālais asistents vienā sekundē spēj nosūtīt 8–10 īsziņas un tikpat daudz robotizētos zvanus ar atgādinājumu vai aicinājumu, paziņot par atteikumu no pakalpojuma saņemšanas.
Ja valstī gada laikā aptuveni 20% pacientu neierodas un arī savlaicīgi neatsaka pierakstu uz pakalpojumu, lai to varētu izmantot cits pacients, tad Rīgas 1. slimnīcā šis rādītājs samazināts līdz 3%.
Rezultātā pieaugusi ne tikai pacientu, bet arī slimnīcā strādājošo speciālistu apmierinātība ar iestādes darba organizāciju, jo samazinātas dīkstāves, optimizēta telpu un iekārtu noslodze, tādējādi radot iespējas pieņemt vairāk pacientus.
Savukārt Vidzemes slimnīca izmanto risinājumu medicīniskās dokumentācijas digitalizācijai, kas pārvērš ārsta runāto tekstu digitālā dokumentā. Šī tehnoloģija, kas izstrādāta sadarbībā ar uzņēmumu "Assistentis", palīdz ārstiem ātrāk sagatavot dokumentus, samazina iesaistīto cilvēku skaitu veselības datu apstrādē, kas nodrošina mazāku cilvēku skaitu, kas redz pacientu personisko medicīnisko informāciju. Vidzemes slimnīca ir ieviesusi arī citu mākslīgā intelekta risinājumu, kas ir saistīts ar diagnostiskajiem izmeklējumiem. Tajā tiek iesaistīts digitālais rentgena attēlu mākslīgā intelekta apstrādes rīks BoneView, kas atklāj kaulu lūzumus, arī izsvīdumus, dislokācijas un kaulu bojājumus rentgena attēlos.
Mākslīgais intelekts pārtikas ražošanā
Mākslīgo intelektu visos procesos aktīvi izmanto arī pārtikas ražotājs "Dobeles dzirnavnieks". Kā atzīst uzņēmumā, tā ir svarīga daļa no uzņēmuma digitālās transformācijas stratēģijas. Mākslīgais intelekts palīdz uzlabot ražošanas efektivitāti, resursu pārvaldību un administratīvos procesus, nodrošinot konkurētspēju pārtikas ražošanas nozarē. Plaši tiek izmantota datorredze, lai uzraudzītu produktu kvalitāti, veiktu marķējuma un iepakojuma pārbaudes, kā arī identificētu kļūdas. Mākslīgais intelekts palīdz arī ražošanas iekārtu uzraudzībā, novērtējot to tehnisko stāvokli un prognozējot iespējamos bojājumus, tādējādi izvairoties no dīkstāvēm. Administratīvajos procesos mākslīgā intelekta risinājumi nodrošina automatizētu rēķinu pārvaldību un dokumentu digitalizāciju, kas samazina cilvēku darbu un līdz ar to ievērojami paātrina procesus. Nākotnē uzņēmums plāno turpināt mākslīgā intelekta tehnoloģiju integrāciju, lai vēl vairāk uzlabotu efektivitāti un ilgtspējību, kā arī stiprinātu konkurētspēju tirgū.
Mākslīgais intelekts apkalpošanā un pārdošanā
"PitchPatterns" ir inovatīva kvalitātes kontroles platforma, kas izmanto mākslīgo intelektu, lai uzlabotu pārdošanas un klientu apkalpošanas komandu sniegumu. Tā analizē zvanus, sniedzot ieskatu par to kvalitāti un palīdzot veicināt klientu apmierinātību. Platforma izmanto mākslīgo intelektu, lai izsekotu sociālajām prasmēm un emocionālajām niansēm, ļaujot labāk saprast klientu vajadzības. Šī platforma ir ideāli piemērota klientu apkalpošanas komandām un pārdošanas grupām, kas vēlas uzlabot savu sniegumu, izmantojot datu analīzi un mākslīgā intelekta risinājumus.
Mākslīgais intelekts sabiedriskajā transportā
Virkni inovatīvu mākslīgā intelekta risinājumu, kas vērsti uz pasažieru apkalpošanas uzlabošanu un autoostas darbības efektivitātes palielināšanu, ir ieviesusi Rīgas starptautiskā autoosta. Viens no svarīgākajiem risinājumiem ir balss sintēzes tehnoloģija, kas automātiski paziņo par autobusu atiešanu un pienākšanu, nodrošinot skaidru un precīzu informāciju pasažieriem. Šo tehnoloģiju nodrošina uzņēmums "Tilde", kas ir pazīstams ar saviem inovāciju risinājumiem.
Papildus tam Rīgas starptautiskā autoosta ir izstrādājusi jaunu reisu vadības sistēmu sadarbībā ar uzņēmumu "Latvijas Mobilais Telefons", kas automatizē un modernizē autoostas darbības procesus. Šī sistēma automātiski apstrādā informāciju no VSIA "Autotransporta direkcija" un pārvadātāju uzņēmumiem, izmantojot mākslīgo intelektu un datorredzi autobusu un to numurzīmju atpazīšanai un fiksēšanai. Tas ļauj ne tikai uzlabot informācijas precizitāti, bet arī paātrināt informācijas sniegšanas procesu pasažieriem. Pasažieru informēšanas sistēma nodrošina arī automātisku informācijas atspoguļošanu uz ekrāniem, reaģējot uz notikumiem reālajā laikā. Tas uzlabo pasažieru pieredzi, samazinot nepieciešamību pēc cilvēku resursiem un optimizējot reisu pārvaldību un transporta plūsmas plānošanu.
Šobrīd čatbotu izmantošana Latvijā strauji pieaug. Uzņēmumos un valsts iestādēs tie tiek ieviesti, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, automatizētu procesus un nodrošinātu ātrāku reaģēšanu klientu uz jautājumiem. Banku sektors čatbotus izmanto klientu atbalsta automatizēšanai un lai atbildētu finanšu jautājumiem. Valsts pārvaldē čatboti palīdz sniegt informāciju par pakalpojumiem, sūtījumu izsekošanu un nodokļu jautājumiem, samazinot manuālo apkalpošanu. Telekomunikāciju uzņēmumi izmanto čatbotus, lai nodrošinātu 24/7 klientu atbalstu un atbildes uz jautājumiem par pakalpojumiem. E-komercijas čatbotus uzņēmumi izmanto, lai uzlabotu klientu apkalpošanas pieredzi. Veselības aprūpē čatboti sniedz informāciju, piemēram, par vakcināciju, kā arī atbalsta medicīnas personālu E-veselības sistēmā. Savukārt enerģētikas nozarē čatboti palīdz sniegt informāciju par elektrības tarifiem un pakalpojumiem. Interesanti, ka SIA "Rīgas namu pārvaldnieka" čatbots, kas "dzīvo" gan uzņēmuma tīmekļvietnē, gan mobilajā lietotnē, ir ne tikai ar mākslīgo intelektu apveltīts informācijas sniedzējs. Tas šobrīd spēj arī pieņemt praktiskus klientu pieteikumus par darbiem, kas viņu mājā vajadzīgi. Šim čatbotam nav jājautā, kur pieteikt, ka jānomaina spuldzīte kāpņutelpā – to var pieteikt caur pašu čatbotu.
Starp citu, Latvijas uzņēmumiem palīdzēt attīstīties un uzlabot konkurētspēju, izmantojot mākslīgo intelektu, var "AI Studio". "AI Studio" darbojas kā vienas pieturas aģentūra Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas izpētīt un apgūt mākslīgā intelekta risinājumus savas konkurētspējas uzlabošanai. To izveidojuši Latvijas IT klasteris un Eiropas Digitālās Inovācijas centrs sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes "Riga Business School". "AI Studio" piedāvā iespēju iepazīties ar reāliem lietošanas gadījumiem, demonstrējot, kā mākslīgā intelekta tehnoloģijas var optimizēt ražošanas procesus, personalizēt klientu pieredzi un veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu. "AI Studio" nodrošina arī apmācības un kompetenču attīstības iespējas, kas palīdz uzņēmumiem un to darbiniekiem veiksmīgi pielāgoties digitālajai videi un sekmēt izaugsmi. Papildus tam, "AI Studio" veido un attīsta kopienu, kur dalībnieki var tikties, dalīties pieredzē un ģenerēt jaunas idejas, tādējādi veicinot inovācijas un sadarbību mākslīgā intelekta jomā Latvijā.
Kā redzams, mākslīgais intelekts spēj izdarīt ļoti daudz. Tas palīdz automatizēt procesus, veikt datu analīzi un optimizēt resursus. Mākslīgais intelekts apstrādā lielus datu apjomus, sniedzot ieskatus, kas palīdz pieņemt pamatotākus lēmumus un izstrādāt personalizētus piedāvājumus, tādējādi palielinot klientu apmierinātību. Tehnoloģijas, piemēram, čatboti, nodrošina ātras atbildes un 24/7 servisu. Turklāt mākslīgais intelekts uzlabo kvalitātes kontroli ražošanas procesā un palīdz precīzi prognozēt tirgus tendences, samazinot izmaksas un palielinot uzņēmumu konkurētspēju. Atliek tikai gaidīt, uz ko vēl tas spējīgs?
Raksts publicēts: Delfi Campus